Par NEPLP pieņemto lēmumu Latvijas Televīzijas lietā

Biedrība “Latvijas Komunikācijas asociācija” (LaKA) izsaka nožēlu un nepiekrīt Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vērtējumam par  lielas tehnoloģiju korporācijas jaunumu atspoguļošanu Latvijas Televīzijas “Rīta Panorāmā” lietā[1], piemērojot tai 4000 eiro lielu naudas sodu par it kā slēptās reklāmas izvietošanu. Tāpat arī LaKA kategoriski iebilst ar to saistītajam Latvijas Reklāmas asociācijas Ētikas padomes pieņemtajam lēmumam lietā Nr.01/2020[2]. LaKA uzskata, ka lēmums par pirmšķietami slēptas reklāmas izvietošanu, neizvērtējot atšķirību starp reklāmas un sabiedrisko attiecību instrumentiem,  grauj reputāciju gan iesaistītajam medijam, gan uzņēmumam, gan visai sabiedrisko attiecību nozarei, turklāt rada negatīvu precedentu, jo turpmāk mediji, lai izvairītos no NEPLP iespējamiem sodiem, izvairīsies no tehnoloģiju jaunumu vai uzņēmējdarbības atspoguļošanas mediju saturā kopumā, kas, savukārt, radīs negatīvas sekas ekonomikā un sabiedrībā.  

Kā komunikācijas nozares asociācija, kas ikdienā pārstāv dažādu organizāciju, tostarp uzņēmumu, intereses publiskajā telpā, vēlamies vērst uzmanību, ka NEPLP lēmums var radīt precedentu ar ļoti nevēlamām sekām. Mediji, lai izvairītos no iespējamiem sodiem un reputācijas draudiem, ziņu pārraidēs pilnībā atteiksies vai iekļaus arvien mazāk ziņu par uzņēmējdarbībā notiekošo, kas ir diskriminējoša attieksme pret uzņēmējdarbību un nav pieļaujama.  Pirmkārt, uzņēmējdarbība ir ļoti nozīmīga sabiedrības un valsts ekonomiskās izaugsmes sastāvdaļa, kuras darbības rezultātā tiek nodrošinātas darbavietas, maksāti nodokļi, par kuriem tiek segts atalgojums sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, veidota valsts infrastruktūra un tādējādi kopumā tiek nodrošināta valsts pastāvēšanas iespēja. Otrkārt, uzņēmumu jaunumi gan skar, gan interesē plašu sabiedrības daļu. Ja vērtējam konkrēto gadījumu, tad tehnoloģiju jaunumi ir ierasta un no auditorijas puses pieprasīta sadaļa pasaules mediju ziņās. Tieši šobrīd, kad liela dzīves daļa notiek attālināti, tas ir jo īpaši aktuāli un par to informē ne tikai Latvijas, bet arī citi pasaules mediji.

NEPLP savā publiskajā paziņojumā[3] atsaucas uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, norādot, ka ir pārkāpta 35. panta 9. daļa: “Slēpti audio vai audiovizuāli komerciāli paziņojumi ir aizliegti”. Taču LaKA vēlas norādīt uz šī paša likuma terminu daļu, kurā termins “audio vai audiovizuāls komerciāls paziņojums” definēts kā:

“reklāma televīzijā vai radio, sponsorēšana, televīzijas vai radio veikals, produktu izvietošana un citi audio, vizuāli vai audiovizuāli paziņojumi, kas ievietoti raidījumā, izvietoti pirms raidījuma vai pēc tā par samaksu vai citu atlīdzību vai pašreklāmas nolūkā un tieši vai netieši reklamē to personu preces, pakalpojumus vai tēlu, kuras veic saimniecisko darbību.” (piebilde: LaKA izcēlums).

Savukārt, likuma 35. panta 4. daļā minēts:

“Par audio un audiovizuāla komerciāla paziņojuma saturu atbild reklāmdevējs.” (piebilde: LaKA izcēlums).

Tā kā sižets veidots pēc Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta ieskatiem, tā saturu pilnībā kontrolējis Latvijas Televīzijas Ziņu dienests, kā arī, ja nav notikusi samaksa nekādā veidā par šo paziņojumu, tad  šis sižets nav uzskatāms par slēptu reklāmu, un likums nav pārkāpts.

LaKA vēlas norādīt, ka komunikācijas nozarē tiek nošķirti divi instrumenti: reklāma un sabiedriskās attiecības. Reklāma ir apmaksāts reklāmdevēja paziņojums, par kura saturu pilnībā kontrolē un atbild reklāmdevējs[4], bet sabiedrisko attiecību rezultātā uzņēmumam, organizācijai vai to pārstāvim izdodas ieinteresēt mediju atspoguļot uzņēmuma/organizācijas jaunumus. Šādā gadījumā apmaksa par saturu nenotiek, ir pilnībā aizliegta, un sižeta tematu un tā saturu pilnībā kontrolē medijs, nevis uzņēmums vai organizācija.[5]

Latvijas Reklāmas asociācijas Ētikas padomes pieņemtais lēmums ir pēc būtības neatbilstošs, jo, ka to norāda LRA Ētikas padome savā lēmumā, tad tās kompetencē ir vērtēt “reklāmas atbilstību Ētikas kodeksam”[6], nevis mediju radīto saturu vai to profesionalitāti.

Atsaucoties uz NEPLP lēmuma pamatojumu:

“Padome secinājusi, ka tiešraides intervijā tikušas vienpusēji atainotas tikai konkrēto preču pozitīvās īpašības, izmantošanas iespējas un nav norādīts uz šo ierīču iespējamajiem trūkumiem. Arī tiešraides intervijas beigās tikusi sniegta informācija par to, kad un kā preces būs iespējams iegādāties Latvijā. Gan pozitīvo īpašību izcelšana, gan informācija par preces iegādes iespējām ir pazīmes, kas norāda uz slēptu reklāmu.”

LaKA vēlas paskaidrot, ka, atspoguļojot uzņēmējdarbības jaunumus, tā ir gan Latvijas, gan pasaules mediju ierasta prakse paziņot sabiedrībai par jaunu ražotņu atklāšanu, jaunu produktu līniju atvēršanu, jaunu tirdzniecības centru atklāšanu, inovāciju ieviešanu ražošanā un citiem jaunumiem. Brīžos, kad produkts ir tik tikko izziņots sabiedrībai, objektīvu iemeslu dēļ medijam nav iespējams ziņot par produktu iespējamajiem trūkumiem. Norādām arī, ka pasaules lielāko ražotāju viedtālruņi ir šobrīd ļoti pieprasīts produkts sabiedrībā, līdz ar to saprotama sabiedrības interese par tā iegādes iespējām Latvijā.

LaKA atturas no sižeta kvalitātes vērtēšanas, aicinām NEPLP iesaistīt savu atzinumu sagatavošanā Latvijas Žurnālistu asociāciju, kas varētu sniegt savu profesionālu vērtējumu par sižeta profesionālo kvalitāti un veidu, kā atspoguļot “karstus” tehnoloģiju jaunumus.  

Atsaucoties uz augstākminēto, LaKA aicina:

1) NEPLP pārskatīt pieņemto lēmumu un izvērtēt pieņemtā soda pamatojumu, balstoties uz to, ka LaKA ieskatā sižetu nevar uzskatīt par slēptu reklāmu, un aicina izvērtēt sižeta kvalitāti pēc profesionālas žurnālistikas kritērijiem.

2) LaKA aicina NEPLP veidot publisku diskusiju, iesaistot tajā sabiedrisko attiecību nozares un mediju pārstāvjus,  par to, kā korekti, objektīvi atspoguļot valstī un sabiedrībā ļoti svarīgu tematu - uzņēmējdarbību.

3) LaKA īpaši aicina NEPLP uzsākt diskusiju par to, kā Latvijas sabiedriskie mediji drīkst pieminēt ziņu un raidījumu saturā uzņēmumu nosaukumus un to produktu zīmolus, tos nediskriminējot. Situācija, ka, baidoties no NEPLP sodiem, ēterā tiek pieminēta, piemēram, “oranžā banka”, “zaļā banka” vai “Šprotifai”,  ir absurda, sabiedrību maldinoša, uzņēmējus diskreditējošā, kā arī neveicina ekonomikas izaugsmi.

LaKA ir gatava būt aktīvs sociālais partneris un pēc pirmā NEPLP pieprasījuma izvērtēt un sniegt augsta līmeņa profesionālus slēdzienus par jautājumiem, kas skar komunikācijas, jo īpaši sabiedrisko attiecību, nozari.

LaKA Padomes priekšsēdētāja

Ieva Stūre

LaKA Padomes locekle

Antra Bork-Ržečicka

LaKA Padomes loceklis

Silvestrs Savickis

[1] https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/padome/padomes-sedes/sedes-sadalas/neplp-piemero-4000-eiro-naudas-sodu-latvijas-televizijai-par-sleptas-reklamas-izvietosanu.html (Skatīts: 22.10.2020.)

[2] https://lra.lv/webroot/file/uploads/files/01_2020_Etikas_padome_Samsung_LTV.pdf (Skatīts: 22.10.2020.)

[3] https://www.neplpadome.lv/lv/sakums/padome/padomes-sedes/sedes-sadalas/neplp-piemero-4000-eiro-naudas-sodu-latvijas-televizijai-par-sleptas-reklamas-izvietosanu.html (Skatīts: 22.10.2020.)

[4] “Reklāma ir informācija, kuru masu saziņas līdzeklim sniedzis noteikts informācijas sniedzējs, kurš apmaksā reklāmas laiku vai laukumu. Reklāma ir kontrolējama metode, kā publicēt ziņas masu saziņas līdzeklos.” Katlips, S.M., Senters, A.,H., Brūms, G.,H. (2002). Sabiedriskās attiecības. Rīga: Avots, 2002. 35. lpp.

[5] “Lielākā daļa masu saziņas līdzekļos publicēto ziņu un informācijas ir iegūta no sabiedrisko attiecību darbiniekiem. Tā kā viņi nemaksā par publicēšanos, viņiem ari vai nu vispār nav iespēju noteikt, vai informācija tiks izmantota, kad un kādā veidā to izmantos, vai arī šīs iespējas ir visai ierobežotas.” Katlips, S.M., Senters, A.,H., Brūms, G.,H. (2002). Sabiedriskās attiecības. Rīga: Avots, 2002. 32. lpp.

[6] https://lra.lv/webroot/file/uploads/files/01_2020_Etikas_padome_Samsung_LTV.pdf (Skatīts: 22.10.2020.)